Rudens — tas ir laiks ne tikai karstai tējai terasē un mājīgām vakara stundām. Daudziem dārzkopjiem šis ir arī laiks, kad jātiek galā ar miljons sadzīvisku darbu dārzā. Viens no rudens uzdevumiem ir — nokritušo lapu savākšana
Agrāk arī es uz to raudzījos kā uz parastu rutīnu, līdz sapratu vienkāršu lietu: lapas — tas nav atkritums. Tas ir zelts, turklāt burtiskā nozīmē! Es vispār nemaz nepārspīlēju: kad veikalos mēslojuma cenas sāka augt līdz debesīm, es nolēmu meklēt alternatīvu. Viss sākās ar vienkāršu vēlmi ietaupīt. Beigās es ne tikai pārstāju pirkt ķīmiju, bet arī, šķiet, atradu savu veidu, kā padarīt zemi dārzā auglīgāku un bagātāku.
Šodien pastāstīšu, kā es gatavoju savu bezmaksas “lapu mēslojumu”. Metode — pārsteidzoši ātra! Laika ieguldījums — 15 minūtes, bet efekts, godīgi sakot, daudz labāks par jebkuru veikalā pirktu mēslojumu. Dalīšos soli pa solim: ko darīt un ko — noteikti nē.
Mīti par lapu kompostu — un kāpēc par dedzināšanu jāaizmirst
Jūs būsiet pārsteigti, bet lielākā daļa manu kaimiņu joprojām patiesi uzskata lapas par atkritumiem. Labākais veids, viņi saka, ir iemest ugunskurā un aizmirst! Bēda tikai tā, ka kopā ar lapām ugunī sadeg viss dabas bagātības un “dabīgās veltes” krājums, kas paredzēts zemei.
Mīts Nr. 1: No lapām sanāk kaitīgs komposts, kas sabojā zemi
Patiesībā lielākā daļa lapu ir pārsteidzoši barojoša organika. Tās satur gandrīz visu mikroelementu spektru, ko koki iegūst no zemes dziļumiem: magniju, dzelzi, kāliju, fosforu, kalciju un daudz ko citu. Kad tas viss atgriežas augsnē, tas darbojas ražības un auglības labā. Protams, ja vien tās nededzina.
Mīts Nr. 2: Lapu kompostu gatavot ir ļoti grūti un ilgi
Arī es agrāk tam ticēju. Izrādījās, ka tehnoloģijas sen ir gājušas uz priekšu: viss vienkāršākais veids — savākt, sakraut, pievienot ūdeni un… aizmirst. Jau pavasarī jūs iegūsiet gatavu, mīkstu, drupanu, patīkami smaržojošu augsni — ideālu gan stādiem, gan gurķiem!
Mīts Nr. 3: Lapas noteikti atnesīs problēmas un kaitēkļus
Daļēji tas ir taisnība, ja ņem bojātas vai pelējuma pārņemtas lapas. Bet, ja tās savāc pareizi un ievieto ar dažiem noslēpumiem (par tiem zemāk), nekas slikts nenotiks. Turklāt lapu komposts ir tik barojošs, ka augi kļūst izturīgāki — tā ir mana personīgā novērošana.
Lapas kompostam: kuras der, bet no kurām labāk izvairīties
Te vissvarīgākais — neskriet pēc daudzuma, bet gan izvēlēties gudri. Dalos, kam pievēršu uzmanību es. Ideāli piemērotas:
-Kļavas lapas — ātri sadalās, veido vieglu, gaisu caurlaidīgu masu.
-Ābeles, bumbieres, plūmes — satur daudz kalcija, reti ir problēmu skartas.
-Lazda, liepa, bērzs, alkšņi — ja nav redzamu bojājumu pazīmju.
-Ievas lapas — ļoti mīkstas, ideāli piemērotas irdenai struktūrai.
Bīstamākas vai neveiksmīgākas:
-Ozola, kastaņa, valrieksta lapas — satur daudz miecvielu, kas palēnina sadalīšanos. Tīrā veidā tās nelieku, tikai nelielos daudzumos maisījumā.
-Apšu un papeļu lapas — sadalās lēnāk, mēdz salipt.
-Lapas ar pelējuma, baltiem plankumiem, izaugumiem vai bojājumu pazīmēm (piemēram, kraupi, rūsu, miltrasu) — noteikti nekompostēju!
Padoms no prakses: ja šaubāties, apstrādājiet lapas ar piemēram, pelnu uzlējumu, nedaudz kālija permanganāta vai “Fitosporīna” šķīdumu, bet parasti pietiek ar vizuālu pārbaudi. Nekad nemaisu lapas ar puķu vai zāles masu — to komposts ir pavisam citas struktūras.
Lasi vēl: “Smagie vārdi” jeb kādus vārdus labāk neizvēlēties saviem pēcnācējiem
Mans veids: ātrais “lapu mēslojums” 15 minūtēs — soli pa solim
1. solis. Savākšana un sagatavošana (5 min). Sausā rudens dienā savācu lapu kaudzi. Vislabāk der sausas, bet ne pārlieku izžuvušas lapas: tās nesalīp un nesāk pūt. Ar grābekli savācu zem tīrākiem kokiem. Ja lapas mitras — nedaudz apžāvēju, var arī zem nojumes.
2. solis. Sasmalcināšana (2 min). Ātruma noslēpums — smalcināšanā! Sākumā to darīju ar rokām (mīcīju ar kājām spainī), bet vēlāk iegādājos lētu dārza smalcinātāju — ietaupa laiku un spēkus. Der arī parasta zāles pļaujmašīna: pārbrauc pāri lapām — un tās pārvēršas sīkā mulčā, kas sadalās vairākas reizes ātrāk.
3. solis. Kraušana (5 min). Bēru lapas maisā (vislabāk blīvā, pārtikas plastmasas — ērts un bez smakas) vai komposta bedrē. Slāņa biezums — ne vairāk kā 50 cm! Tā labāk cirkulē gaiss, un masa nesaskābst. Ik pēc 15–20 cm pārkaisu nedaudz koksnes pelnu — tas ir antiseptiķis, sadalīšanos veicinošs un skābumu samazinošs līdzeklis. Var pievienot arī mazliet vecas zemes vai gatava komposta — “sējumam” ar labajām vielām.
4. solis. Samitrināšana un paātrināšana (3 min). Katru slāni nedaudz aplaistu ar siltu ūdeni — tikai līdz mitrumam, nevis dubļiem. Pievienoju sauju urīnvielas uz spaini lapu vai pusi litra vistas mēslu, atšķaidītu 10 l ūdens (vai jebkuru citu slāpekļa mēslojumu) — tas paātrina darbu 2–3 reizes.
5. solis. Aizsienu/apsegu un aizmirstu līdz pavasarim. Maisus cieši aizsienu, bet sānos izduru dažas caurumus, lai gaiss cirkulētu (pilnīgi noslēgti var sākt skābt). Ja kompostā — pārklāju ar plēvi. Un viss! Darbietilpīgākais posms — materiāla savākšana. Pārējo paveic laiks.
Kļūdas un noderīgi triki: mans pieredzes ceļvedis
Biežākās kļūdas: 1.Pārāk biezs lapu slānis. Tad vidus sablīvējas, sāk pūt un smirdēt. Labāk mazāk, bet kārtīgi pārklāt.
2.Mitras vai sapuvušas lapas. Smaka garantēta, strādā lēnāk. Nedaudz apžāvēt obligāti!
3.Slāpekļa piedevu neizmantošana. Bez tām process var ilgt gadu un ilgāk. Slāpeklis — tā ir “degviela”.
4.Pārāk cieši vai hermētiski maisi. Maisiem jādod “elpot”, citādi būs smirdīgs, nevis drupans komposts.
No prakses:
-Var pievienot mazliet vecas zemes — tas palīdz labajiem mikroorganismiem ātrāk vairoties.
-Rudenī pievienoju arī dažus komposta tārpus no vecās komposta kaudzes. Efekts — fantastisks!
-Ja ziema silta, dažkārt maisus ar lāpstu nedaudz apmaisu — tas paātrina procesu par kādu pusotru reizi.
Lasi vēl: Nopirkām lielu māju Ķekavā, bet mūs piemānīja – stāstu visu, kas notika
Rezultāti — kāpēc man vairs nevajag pirkt mēslojumu
Pirmajā pavasarī gatavo lapu kompostu piesardzīgi izmantoju tikai ziediem un tukšajās dobēs — gribējās redzēt, vai būs efekts. Bija: zeme kļuva irdena, tīra, ar patīkamu “zemes” smaržu, struktūra — lieliska. Pēc trim gadiem pilnībā pārgāju uz lapu mēslojumu pat gurķiem un tomātiem. Ražība pieauga par 30–40 %, dārzeņi kļuva sulīgāki un labāk glabājās.
Pļavu puķes (īpaši sīpolpuķes!) burtiski birst ārā no šādas zemes. Zemenes vairs tik bieži nenīkuļo, arī āboli vairs nesīkst. Zeme burtiski “dzīvo”, un redzams, ka mikroflora ir bagāta.
Noslēgumā: pamēģiniet — un aizmirstiet par liekiem tēriņiem!
Kopš sāku izmantot lapas kā mēslojumu, rudens talkas man vairs neliekas nogurdinošas. Gluži pretēji — pieķeru sevi pie domas, ka gaidu šo laiku kā nelielus svētkus. Ietaupījums divu gadu laikā — milzīgs (agrāk pirku gan kūtsmēslus, gan kompleksos mēslojumus un kūdras maisus tonnām). Tagad tie vienkārši nav vajadzīgi.
Šī metode ir piemērota gan iesācējiem, gan pieredzējušiem dārzkopjiem. Nekādas ķīmijas — viss dabiski, un efekts redzams ar acīm! Pamēģiniet arī jūs — esmu pārliecināta, tas ir viens no labākajiem dāvanām, ko varat sniegt savam dārzam. Un, ja radīsies jautājumi — rakstiet komentāros, ar prieku dalīšos pieredzē.
